DDoS vilnis pret bankām (2013): 5 mācības par maksājumu apriti

Kas notika

No 2013. gada aprīļa sākuma bankas saskārās ar DDoS uzbrukumiem: apzinātu vietņu un pakalpojumu pārslogošanu ar milzīgu datplūsmas apjomu. Viena banka bija pirmais mērķis un īsā laikā tika skarta vairākkārt, kā rezultātā klienti nevarēja izmantot internetbanku un mobilo banku. Drīz pēc tam sekoja citas bankas un atteica arī iDEAL, kā dēļ tiešsaistes maksājumi interneta veikalos uz laiku neizdevās. DDoS uzbrukuma laikā netiek uzlauztas sistēmas un netiek nozagti dati; mērķis ir darbības traucēšana. Kas stāvēja aiz uzbrukumiem, tā arī nekad nekļuva zināms. Bankas un NCSC turpmāko pieeju izstrādāja kopīgi.

1. mācība: Esiet ātri un godīgi, arī nezinot cēloni

Klienti, kuri nevar norēķināties vai pārskaitīt naudu, uzreiz vēlas zināt, kas notiek. DDoS uzbrukuma sākumā bieži vēl nav skaidrs, cik ilgi tas turpināsies. Negaidiet ar to: ātri sniedziet godīgu ziņojumu, ka ir traucējums, ka jūs pie tā strādājat un ko klienti var un nevar darīt. Esiet skaidri, ka nekādi dati nav nozagti. Maksājumu problēmu gadījumā cilvēki ātri domā par krāpšanu; šīs bažas jums aktīvi jākliedē.

2. mācība: Komunicējiet kanālā, kas pats nav skarts

Ja jūsu vietne un lietotne ir mērķis, jūs nevarat uz tām paļauties savā komunikācijā.

• Izmantojiet statusa lapu, kas darbojas neatkarīgā infrastruktūrā, atsevišķi no uzbruktajām sistēmām.
• Iesaistiet sociālos tīklus un presi, lai sasniegtu klientus, kuri nav uz jūsu kanāliem.
• Parūpējieties, lai klientu apkalpošanai būtu tas pats aktuālais vēstījums; nekas nav kaitīgāks par pretrunīgu informāciju.
• Piedāvājiet alternatīvu, kur iespējams, piemēram, telefoniski vai pie letes.

3. mācība: Maksājumu aprite ir ķēdes aprite

Kad atteica iDEAL, to pamanīja ne tikai banku klienti, bet arī interneta veikali un viņu klienti. Maksājumu aprite ir ķēde: problēma pie vienas bankas vai kopīgā maksājumu infrastruktūrā vienlaikus skar daudzas puses. Tāpēc saskaņojiet nozares ietvaros un ar maksājumu infrastruktūru. Vienota komunikācija novērš to, ka katrs posms stāsta savu versiju un palielina satraukumu.

4. mācība: Sargājiet uzticēšanos, jo tā ir jūsu kapitāls

Bankai uzticēšanās ir vissvarīgākais īpašums. Dažu stundu traucējums ir nepatīkams; sajūta, ka banka nekontrolē situāciju vai nekomunicē godīgi, ir daudz kaitīgāka. Tāpēc esiet caurskatāmi, parādiet, ka uztverat situāciju nopietni, un pildiet solījumus. Pretimnākšana pierādīta kaitējuma gadījumā un skaidra pēcaprūpe uzticēšanos vairo vairāk nekā nevainojama tehniska atjaunošana, kuru jūs nepaskaidrojat.

5. mācība: Zināt savus ziņošanas pienākumus (DORA, NIS2 un CER)

Finanšu nozarei kopš 2025. gada ir spēkā DORA (Digitālās darbības noturības akts, Digital Operational Resilience Act): par nopietnu IKT incidentu jāziņo Nīderlandes Bankai (De Nederlandsche Bank, DNB), ar pirmo ziņojumu, starpposma atjauninājumiem un noslēguma ziņojumu. DORA finanšu subjektiem ir īpašais regulējums IKT incidentiem. Turklāt bankas ir kritiski subjekti saskaņā ar Kritisko entītiju noturības likumu (CER) attiecībā uz fizisko un visaptverošo (all-hazards) noturību; Kiberdrošības likums (NIS2) veido plašāko kiberietvaru. Krīzes laikā fiksējiet, kādi ziņojumi, kad un kam ir sniegti.

Kā šeit palīdz CrisisRadar

CrisisRadar jūsu krīzes komandai sniedz kopīgu ainu: vadība, IT, maksājumu eksperti, klientu apkalpošana un komunikācija ar sabiedrību strādā ar vienu un to pašu informāciju. Jūs fiksējat faktus, dažās minūtēs sagatavojat nomierinošu vēstījumu klientiem un ziņojumu uzraudzības iestādei un publicējat statusu atsevišķā statusa lapā, kas darbojas neatkarīgi no jūsu pamatsistēmām. Ziņošanas pienākuma taimeri uzrauga DORA termiņus. Vai vēlaties redzēt, kā maksājumu aprites traucējums platformā izskatās soli pa solim? Tad aplūkojiet attiecīgo prakses situāciju.

Stappenplan

Veelgestelde vragen

Kas ir DDoS uzbrukums un vai tā laikā tiek nozagti dati?

DDoS uzbrukums pārslogo vietni vai pakalpojumu ar milzīgu datplūsmas apjomu, padarot to nesasniedzamu. Sistēmas netiek uzlauztas un dati netiek nozagti; mērķis ir pieejamības traucēšana.

Kā komunicēt, ja jūsu pašu vietne un lietotne ir apturētas?

Izmantojiet statusa lapu neatkarīgā infrastruktūrā un iesaistiet sociālos tīklus, presi un klientu apkalpošanu ar vienu un to pašu aktuālo vēstījumu. Tā jūs sasniedzat klientus arī tad, ja uzbruktie kanāli nedarbojas.

Kāds ziņošanas pienākums attiecas uz bankām IKT incidenta gadījumā?

Finanšu nozarei ir spēkā DORA: par nopietnu IKT incidentu jāziņo Nīderlandes Bankai (DNB), ar pirmo ziņojumu, starpposma atjauninājumiem un noslēguma ziņojumu. Turklāt bankas ir kritiski subjekti saskaņā ar CER, ar NIS2 kā plašāko kiberietvaru.